L
LSMnīca
Latvijas Sabiedriskais medijs
Portāla LSM.lv raidieraksts LSMnīca – vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām
- 20 episodes
- Avg 58 min
- Latvian
- L
June 11 · 1 hr 29 minFavorīti, «melnie zirdziņi», nedienas ar ASV robežkontroli un imigrācijas dienestu – startē Pasaules kauss futbolā
<p>Ceturtdien ar atklāšanas maču Meksikā trijās Ziemeļamerikas valstīs sāksies piecu nedēļu futbola maratons jeb Pasaules kauss. Ko gaidīt, kas ir turnīra favorīti, kas būs pārsteigumi? Par to kopā ar ekspertu sprieda LSM sporta žurnālisti. </p>
- L
June 9 · 55 min«Formā!»: NBS komandieris Kaspars Pudāns #29
<p>Kaspars Pudāns NBS komandiera amatā stājās pirms teju pusotra gada. Vaicāts, kas ir labākais, kas noticis kopš stāšanās amatā, viņš uzsvēra – joprojām esam brīvi un drošībā. Krievijas sāktais karš pret Ukrainu turpina diktēt drošības situāciju reģionā, un, lai arī Krievija izvērš provokācijas pret Baltijas valstīm, no nopietnāka apdraudējuma Krieviju varam atturēt mēs paši, uzskata Pudāns. </p>
- L
June 3 · 54 min«Formā!»: Zemessargs Ričards Batarags – kas ir civilmilitārā sadarbība #28
Visaptverošā valsts aizsardzībā var iesaistīties arī autoservisi, konditorejas, mārketinga aģentūras un daudzi citi uzņēmumi vai institūcijas, kas ar savām prasmēm un zināšanām var būt noderīgas, lai palīdzētu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē skaidroja NBS Apvienotā štāba civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts, zemessargs Ričards Batarags. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. Civilmilitārā sadarbība ir kā tilts starp civilo un militāro pasauli, lai veicinātu civilo atbalstu Latvijas aizsardzībai un palīdzētu katram civilajam partnerim atrast savu īsto vietu visaptverošā valsts aizsardzībā, norādīja Batarags. Veidi, kāda palīdzība tiek nodrošināta, ir visdažādākie, stāstīja eksperts. "Bruņotajiem spēkiem, un jāatceras – arī sabiedrotajiem, kuri te ir palīgā –, pamata noderīgās lietas, kas ir vajadzīgas, ir viss, kas saistīts ar transportu, transporta remontu, degvielu, pārtiku, medicīnu. Nevaru pateikt, ka katrā reizē jebkurš mazais uzņēmējs noderēs bruņotajiem spēkiem, bet, apmēram saprotot to, ko vajag Ukrainā, kādu viņi sagaida atbalstu, un to, kas mums ir vajadzīgs uz vietas, tur veidojas tā iespējamā niša sadarbībai," sacīja Batarags. Nesen akceptētas izmaiņas Zemessardzes likumā, kas izveido arī īpašu atbalstītāja statusu, kas ļauj cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, ar savām zināšanām un prasmēm palīdzēt Zemessardzei. Tomēr tas nenozīmē, ka civilmilitārā sadarbība nav eksistējusi pirms tā, atzina Batarags, norādot, ka, vēršoties pie sava tuvākā Zemessardzes bataljona, varēja un varēs atrast veidu, kā palīdzēt valsts aizsardzībai. Kā tieši darbojas civilmilitārā sadarbības un kas ir tās stiprās un vājās puses Latvijā, par to klausies raidieraksta "Formā!" 28. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
May 21 · 50 min«Formā!»: Filozofs Vents Sīlis – kas notiek ar cilvēka psihi brīdī, kad «viss ir pa īstam» #27
"Cilvēka psihe nevar normāli noreaģēt uz nenormālu situāciju, kāda ir karš," tā jaunākajā raidieraksta "Formā!" epizodē sacīja filozofs un topošais psihologs Vents Sīlis. Šajā reizē meklējam atbildi uz jautājumiem, kā cilvēki reaģē un gatavojas dažādām krīzes situācijām un vai psiholoģisko gatavību tām maz ir iespējams trenēt. Sīlis uzskata, ka arī apmācības, kādas, piemēram, ir Zemessardzē, cilvēka psihei nevar padarīt kara situāciju saprotamu, jo tā ir galējā vardarbības forma. Taču šāda veida apmācības palīdzot krīzes situācijās neļauties panikai. "Tas, ko mēs apmācībās iegūstam, – mēs pārvaram baiļu impulsu un trauksmes un neprognozējamības impulsu. Visa veida treniņš, visa veida apmācības ir domātas, lai kara laikā tu nevis sēdētu un apcerētu nācijas smago likteni, bet vienkārši darītu praktiskās lietas. Tas arī ir pirmais solis, kā sagatavoties tam. Pirmkārt, atcerēties, ka šajā neordinārajā situācijā joprojām ir jātaisa ēst, ir jāskatās, kur ir bērni un kas ar viņiem notiek. [..] Joprojām ir jāguļ, joprojām jāatpūšas. Nevar sēdēt vienkārši tādā psihiski izārdītā, eksistenciālā stāvoklī un kaukt. Tas tā nestrādā – tā ir panika, un tā ir padošanās panikai. Tāpēc veidot ikdienas paradumus, kaut vai aiziet tēju uztaisīt, tas to normalitāti uzreiz atgriež," pauda Sīlis. Plašāk par to, kā cilvēks uztver dažādas krīzes situācijas, kā tām var mentāli sagatavoties un vai šādas situācijas sabiedrību vieno vai šķeļ, var klausīties raidieraksta "Formā!" 27. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
April 30 · 46 min«Formā!»: Ronalds Mandelis – par kibersargiem jeb neredzamās frontes karavīriem #26
Cilvēki, kas ikdienā palīdz valstij cīnīties pret kiberuzbrukumiem, jeb Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljona zemessargi ir neredzamās frontes karavīri. To raidierakstā "Formā!" sacīja šī bataljona komandieris majors Ronalds Mandelis. Šis bataljons kopā ar Singapūras kolēģiem šomēnes izcīnīja 1. vietu starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās "Locked Shields 26". 24. aprīlī noslēdzās ikgadējās starptautiskās kiberaizsardzības mācības "Locked Shields 26", kurās Latvijas un Singapūras apvienotā komanda izcīnījusi pirmo vietu. Mācībās "Locked Shields 26", kuras no 20. aprīļa norisinājās klātienē Tallinā, Igaunijā, kā arī tiešsaistes formātā, kopumā piedalījās aptuveni 4000 dalībnieku no 41 valsts. "Patiesi priecājos par paveikto darbu kopā ar Singapūras kolēģiem un visiem iesaistītajiem. Mūsu sasniegtais rezultāts pierāda, ka spējam veiksmīgi sadarboties ar dažādām nācijām, mācīties gan no savām, gan citu kļūdām, pielāgoties situācijām, kad šķiet, ka risinājuma nav, nepadoties un tomēr atrast izeju. Paldies visiem, kas piedalījās un atbalstīja mūs, lai šīs mācības izdotos. Īpaša pateicība mūsu kibersargiem, kuri ar savu ieguldījumu stiprināja mūsu panākumus un nesa Latvijas vārdu pasaulē," uzsvēra Mandelis. Kopumā Latvijas un Singapūras komandā mācībās piedalījās ap 230 dalībnieku, no kuriem aptuveni 140 bija Latvijas pārstāvji. Mācību mērķis bija pārbaudīt procedūras un sacensību formātā trenēt kiberdrošības ekspertus no dažādām valstīm, lai veicinātu konkurenci, pieredzes apmaiņu un spēju attīstību. "Locked Shields" ir vienas no pasaulē lielākajām un sarežģītākajām kiberaizsardzības mācībām, kurās vienotā draudu scenārijā tiek apvienoti tehniskie eksperti, stratēģiskās komunikācijas speciālisti, juristi un nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmēji. Raidierakstā "Formā!" Mandelis uzsvēra, ka kibersargi ir neredzamās frontes karavīri. "Bieži vien kiberuzbrukumi nav tēmēti, tie vienkārši masveidā tiek izplatīti ikdienā. [..] Es teiktu tā – tas, ko daudzi nezina un nejūt ikdienā. Tad mēs esam, kā es saku, neredzamās frontes karavīri. [..] Un tā lieta, ko mēs darām, bieži vien ir varbūt nesajūtama uzreiz. Bet tas, ka jūs ikdienā varat atvērt vaļā savu e-pastu vai pārskaitīt naudiņu un visu pārējo, – viss strādā. Viss forši līdz brīdim, kad kaut kāda sistēma nedarbojas. Un tad mēs esam tie, kas bruņoto spēku ietvaros un arī atbalstot mūsu partnerus "Cert.lv" nāk palīgā," jaunākajā "Formā!" epizodē pauda Mandelis. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
April 17 · 1 hr 6 min«Uz visiem 100 pēc 40». Ko cilvēkam dod garīgums? #20
Garīgums, autentiskums un emocionālā inteliģence ir tēmas, kas bieži vien īpaši aktuālas ir tieši pusmūžā, turklāt tās kļūst svarīgas ne tikai cilvēku privātajā dzīvē, bet darba vidē. Ko tas nozīmē, ko tas cilvēkam dod, un vai to var iemācīties? Skaidrojām "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar darba organizāciju psiholoģi un Rīgas Stradiņa universitātes doktoranti Gitānu Dāvidsoni. Sarunu dalījām divās daļās, sākumā pievēršoties tam, ko nozīmē materiāls un nemateriāls pasaules skatījums, garīgums, emocionālā inteliģence, autentiskums un tamlīdzīgi termini, kurus, iespējams, nereti dzirdam publiskajā telpā. Savukārt raidieraksta otrajā daļā šķetinājām jautājumus par cilvēku un darbu. Veselīga darba vide ir iedvesmojoša un motivējoša. Ja cilvēki jūtas psiholoģiski droši, viņi ir radošāki, brīvāki un jūtas labāk gan individuāli, gan kā kolektīvs, uzsvēra Dāvidsone. Viņa norādīja, ka cilvēki, kas domā par emocionālo inteliģenci un kopj šīs prasmes, ir arī efektīvāki un veiksmīgāki darbinieki, jo tas palīdz veidot labākas attiecības ar apkārtējiem – draudzīga un saliedēta komanda vienmēr dos labākus rezultātus nekā konflikti darbavietā. ► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv". "Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstus Vairāk
- L
April 15 · 1 hr 5 min«Drošības barometrs»: Trampam karā Tuvajos Austrumos ir trīs izvēles un visas ir sliktas
Lai atrisinātu ASV un Izraēlas uzsākto karadarbību Tuvajos Austrumos, Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam ir trīs izvēles un tās visas ir sliktas, raidieraksta "Drošības barometrs" jaunākajā epizodē vērtē drošības pētnieks Jānis Kažociņš. Ģeopolitikas pētījumu centra veidotajā "Drošības barometrā" jeb aizvadītā ceturkšņa pārskatā par svarīgākajiem notikumiem starptautiskajā politikā šoreiz īpaša uzmanība pievērsta ne vien karam Ukrainā, bet arī ASV un Izraēlas uzsāktajai militārajai operācijai pret Irānu, kas nepilnos divos mēnešos ierosinājusi ne vien plašāku karadarbību Tuvajos Austrumos, bet arī atstājusi pamatīgas sekas uz globālo ekonomiku un drošību, kā arī NATO aliansi un sabiedroto atbalstu Kijivai. Drošības pētnieks Jānis Kažociņš vērtē, ka Baltā nama saimnieks Tramps karā Tuvajos Austrumos ir nonācis strupceļā. Iespējas, kā to izbeigt, ir vairākas, taču visas vienlīdz sliktas. Pirmkārt, ASV prezidentam ir iespēja uzsākt nopietnas sarunas ar Irānu par kara Tuvajos Austrumos risinājumu, taču tas būšot grūti, uzskata Kažociņš, jo ASV prezidentam tad būs jāizskaidro šī kara uzsākšanas iemesli un tas, kāpēc viņš šim mērķim tērējis lielus ASV līdzekļus. Otra iespēja ir pamatīgi eskalēt karadarbību, kas ir sarežģīta un ļoti bīstama operācija, turklāt tā arī varētu izvērsties bezgalīgā karā. Savukārt trešā iespēja ir paziņot par uzvaru, taču tas varētu būt grūti izdarāms, tāpēc ka ASV tā arī nav skaidri definējusi tās uzsāktās karadarbības mērķus. Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
- L
March 31 · 48 min«Formā!»: Māris Simanovičs – par fonda «Uzņēmēji mieram» palīdzību Ukrainai #25
Kā uzņēmēji var iesaistīties valsts aizsardzībā? Kā fonds "Uzņēmēji mieram" palīdz Ukrainai, un ko Latvijas uzņēmumi mācījušies no palīdzības sniegšanas Ukrainai? Par to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē saruna ar vienu no šī fonda pārstāvjiem, "Eco Baltia" grupas līdzīpašnieku un zemessargu Māri Simanoviču. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī Māris Simanoviču mudināja iestāties Zemessardzē un arī pašam rūpēties par valsts aizsardzību. Vienlaikus Krievijas sāktais pilna apmēra karš vairākiem Latvijas uzņēmējiem lika nepalikt malā, bet iesaistīties, lai gādātu palīdzību Ukrainai, aizstāvoties pret iebrucēju. Pirmajos kara brīžos tika atrasti domubiedri, lai radītu fondu "Uzņēmēji mieram", kas gan sākotnēji radies no saziņas lietotnes "WhatsApp" grupas, atcerējās Simanovičs. "Bija draugu pulciņš, kas saprata – ir sācies neiedomājamais. Kā mēs varam palīdzēt? Burtiski pāris dienu laikā, šķiet, divu dienu laikā radās "WhatsApp" grupa. Tajā iesaistījās ļoti liels skaits uzņēmēju. Principā mēs vienkārši sākām apstrādāt ukraiņu vajadzības. Mums bija arī kontakti ar ukraiņiem," viņš stāstīja. Pirmās kara dienas palīdzības sniegšanas ziņā bijušas ļoti haotiskas arī tāpēc, ka no Ukrainas sekoja vairāki palīdzības lūgumi. "Sākot no nakts un termālajām optikām, slimnīcu gultām, mašīnām un tā tālāk. Principā mēs izveidojām tādu brīvprātīgu struktūru, kurā darbojās gan uzņēmēji, kas ziedoja naudu, gan cilvēki, kas varēja atrast lietas. Kara pirmajās dienās mēs vienkārši krāmējām dronus un optiskos tēmekļus mašīnās un sūtījām uz turieni. Salīdzinoši ātri mēs to visu pārveidojām par fondu," stāstīja Simanovičs. Šobrīd šī iniciatīva pāraugusi par vienu no lielākajiem Latvijas brīvprātīgā atbalsta mehānismiem, ar ko tiek gādāta palīdzība Ukrainai. Pērnā gada decembrī vien fonda palīdzība Ukrainai mērāma vairāk nekā 365 000 eiro apmērā, bet kopš fonda izveides pārsniegti jau vairāk nekā 10 miljoni eiro palīdzības apmērā Ukrainai. "Mēs sadarbojamies ar visām atbalsta organizācijām, arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju un citām organizācijām, kas palīdz Ukrainai. Mūsu pienesums ir saistīts ar to, ka mēs ļoti strukturēti zinām, ko ukraiņiem vajag. Arī kampaņveidīgi – skatāmies, kas ir prioritātes. Mūsu pēdējais pasākums – "Atved mājās" – ir ievainoto karavīru rehabilitācija, evakuācija, kam mēs ļoti veiksmīgi savācām vairākus miljonus eiro. Tāpat ir bijuši arī ļoti daudzi citi projekti, kas ir saistīti ar konkrēto fāzi frontē vai karadarbībā kopumā," sacīja Simanovičs. Simanovičs uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem palīdzējis "domāt ārpus kastes" tajā ziņā, kā varētu sniegt savu artavu valsts aizsardzībā. "Man liekas, ka tas, ko šī sistēma pierādīja, ir tas, ka armijai ir savs resurss, proti, ir zināms, kas pieder armijai, ir kaut kāds mobilizācijas saraksts, un tad ir visas reālās vajadzības, kuras vajag uzreiz. Piemēram, mums vajag ļoti lielu skaitu pārvietojamo slimnīcu gultu, un tajā brīdī tev ir diaspora, cilvēki ārpusē. Mums bija situācija, kad mūsu organizācija apzināja šīs slimnīcas gultas Anglijā un sūtīja uz Ukrainu." Vairāk par Simanoviča pieredzēto Zemessardzē un to, ko Latvijas uzņēmumi var mācīties no kara Ukrainā, var klausīties podkāsta "Formā!" 25. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
March 27 · 1 hr 1 min«Uz visiem 100 pēc 40». Samierināties ar dzīvi bez bērniem #19
Tīmeklī ir daudz veiksmes stāstu par cilvēkiem, kuriem pēc ilgām pūlēm, mēģinājumiem un ārstu saukšanas talkā galu galā izdevies tikt pie bērniem, taču ir arī klusā puse – pāri, kuriem tas neizdevās. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar savu stāstu par to, kā pieņemt dzīvi bez bērniem, dalījās Vita Stiģe-Škuškovnika, kuru sāpīgā dzīves pieredze pamudināja pievērsties bezbērnotības tēmai un tās aktualizēšanai sabiedrībā. To, ka neizdodas tikt pie izsapņotā ģimenes modeļa, nebija viegli pieņemt. Pagāja septiņi gadi, līdz Vita uzsāka psihoterapiju. "Daudzi cilvēki joprojām nesaprot – kā tu vari sērot par kaut ko, kas īsti tavā dzīvē nav bijis, bet tas ir tieši tas, par ko es sēroju! Ka tā nav manā dzīvē, ka tas ir tas, ko es gribēju, bet man tas ir atņemts," viņa uzsvēra. Tagad Vita par savu pieredzi runā skaļi, izglītojot sabiedrību par bezbērnotības jautājumiem un iemesliem, kā arī vēršot uzmanību uz diskrimināciju darbavietās, ko reizēm nākas piedzīvot cilvēkiem bez bērniem. Sarunā Vita arī palīdz rast atbildes, kā labāk runāt ar tiem pāriem, kuriem neizdodas tikt pie bērniņa, un skaidro, kādēļ labāk necensties mierināt, žēlot, stāstīt par kādu citu cilvēku pieredzi vai dot padomus un censties "izglābt". To visu un daudz ko citu klausies epizodē! ► Šo epizodi klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv". "Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstus Vairāk
- L
March 12 · 48 min«Formā!»: LSM žurnāliste Anna Luīze Ruskule – par drošību un informatīvo telpu pierobežā #24
"Zemessardzes bataljons Daugavpilī ir ļoti līdzīgs pašai pilsētai – daudzkulturāls un daudznacionāls, tur lielākā daļa ir krievvalodīgo, bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas," jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē sacīja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas žurnāliste un šī bataljona zemessardze Anna Luīze Ruskule. SARUNAS CEĻVEDIS: "Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!" Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošie. Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudēta. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. "Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!" Anna Luīze Ruskule ir žurnāliste no Daugavpils un Zemessardzes 34. kājnieku bataljona kaprāle. Pēc studijām Rīgā viņa sajutusi vilkmi atgriezties tur, kur uzaugusi – tagadējā Augšdaugavas novadā, bet sevi uzskata par daugavpilieti. Lai gan sākotnēji, tāpat kā daudziem jauniešiem, šķita, ka jābrauc prom, ar laiku nostiprinājās sajūta, ka tieši Daugavpilī viņa var būt visvairāk vajadzīga. Zemessardzes kontekstā par pagrieziena punktu Ruskulei, tāpat kā daudziem citiem, kļuva Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, pēc kura viņa iestājās Zemessardzē. "Es jau savā ikdienas darbā arī zināmā mērā aizsargāju drošību, bet informatīvo drošību. Un tajā brīdī man gribējās fiziski. Ar fizisko esmu uz "tu", un man likās – kāpēc gan ne? Bet tolaik mans draugs man teica – nē, ko tu, sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē. Lai gan viņš pats arī ir zemessargs. Bet jo arvien vairāk mēs redzējām ziņas no Ukrainas, kas notiek, ka tas karš nebeidzas, sapratu, ka vajag tomēr. Daugavpils un Latgale bija tā vieta, kur es uzskatīju, ka es varu sniegt savu artavu drošības kontekstā," stāstīja Ruskule. Žurnāliste norādīja, ka Daugavpils ir daudzkulturāla un daudznacionāla pilsēta un ka tieši tāds arī esot attiecīgais Zemessardzes bataljons. "Tur lielākā daļa arī ir krievvalodīgo. Bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas. Un tas patriotisms īstenībā, kas ir Daugavpilī, tur noteikti nav valodas aspekts, jo ļoti daudzi, arī mani draugi, krievvalodīgie dienesta biedri, viņiem tā motivācija un cīņasspars brīžiem ir daudz lielāks. [..] Un ar to, manuprāt, mēs kā Daugavpils bataljons izceļamies. Protams, brīžiem liekas, ka varētu latviskāk, bet mēs ar to strādājam, mēs mēģinām. Mēs ceram uz to labāko rezultātu," sacīja Ruskule. Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošie Ārpus Zemessardzes bataljona Ruskule Daugavpili raksturoja kā vietu, kur saduras dažādas identitātes, mediju telpas un pasaules skatījumi. Viņa uzsvēra, ka pilsētā joprojām jūtama Krievijas propagandas ietekme, kā arī tur esot izteikts lokālpatriotisms, kad cilvēki sevi pirmkārt identificē kā daugavpiliešus, nevis skatās Latvijas pilsoņus plašākā nozīmē. Tiesa, viņa vērtēja, ka pēc 2022. gada 24. februāra situācija ir mainījusies uz labo pusi: vairāk cilvēku apzinās draudus no Krievijas un vairāk dzirdama latviešu valoda. "Daugavpilī ir divas kopienas – latviskais un, es pat negribētu nodalīt valodas jautājumu, bet vienā veidā domājošie un citā veidā domājoši. Kaut vai tie, kuri skatās propagandu, kuri neskatās propagandu, kuri skatās austrumu virzienā, kuri skatās Rietumu virzienā. Un Daugavpilī vienkārši tas ir ļoti izteikti. (..) Tas ir gan propagandas ietekmē, gan arī tiešām cilvēki tā domā – viņi neasociē sevi ar Latviju, viņi asociē sevi kā daugavpiliešus. Un tā ir laikam vienīgā tāda lielā problēma – ka viņi neskatās ārpus Daugavpils," sacīja Ruskule. Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudēta Viņa savā darbā novērojusi, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija pagrieziena punkts arī pilsētā, kad daļa cilvēku sāka apzināties, ka Krievija ir drauds arī Latvijai. "Tomēr arī mēs jūtam to draudu, un pierobežā tas drauds jeb Krievija, jeb Putina režīms kopumā ir daudz vairāk jūtams. Viss tas bija tuvs, savējais, bet tiklīdz to nogrieza [Krievijas mediju kanālus]... Pirmkārt, ir ļoti būtisks faktors – karš ir sācies. Tad tu sāc jau domāt par to, ka tomēr arī tava drošība tiek apdraudēta kaut kādā veidā," pauda Ruskule. Vienlaikus žurnāliste akcentēja nozīmību "cīņai par cilvēku prātiem" Daugavpilī. Viņa norādīja pašvaldības ietekmi uz vietējiem medijiem, uzsverot vajadzību radīt kvalitatīvu saturu latviešu valodā, kas sasniedz arī krievvalodīgo auditoriju. "Svarīgi, ka ziņa par drošības stiprināšanu pierobežā tiek nodota arī krievvalodīgajiem. Jā, tur var, protams, redzēt citu noskaņojumu, kas varbūt dažreiz ir tāds – nu, ko tad bruņotie spēki dara? Un vispār – kāpēc mums jāmaksā viņiem nodokļi un tā tālāk? Bet tur arī ir pozitīvais aspekts, ka cilvēki tiešām interesējas, cilvēki lasa. Un cilvēkiem patīk. Un tur vairs nav stāsts par valodu. Tā pilināšana notiek. [..] Tu skaidro. pamato, kāpēc ir šādi, protams, balsties faktos. Un tas ir ļoti svarīgi, ka tomēr mēs stāvam līdzās tiem cilvēkiem," atzīmēja žurnāliste. Vairāk par informatīvo telpu un drošību pierobežā, kā arī Annas Luīzes Ruskules spilgtākajām pieredzēm Zemessardzē var klausīties "Formā!" 24. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
February 27 · 1 hr 11 min«Uz visiem 100 pēc 40». Kādēļ mēs glorificējam pārstrādāšanos #18
Mēs mēdzam glorificēt pārstrādāšanos un slavēt tos, kuri gadiem nav bijuši atvaļinājumā, tomēr cilvēki, kuri iet atvaļinājumos un rūpējas par savu veselību, gluži vienkārši dzīvo ilgāk, un to apliecina pētījumi, sarunā "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" norādīja zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. Marija Ābeltiņa ir pētījusi izdegšanu un šai tēmai veltījusi arī grāmatu. Speciāliste uzsver – veselībai ir svarīgi, ka mēs atjaunojamies. Arī pati kādreiz ir jokojusi, ka "atpūtīsies kapā", tomēr pētījumos guvusi nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai strādāšana bez atelpas ir varonība. Un šī atbilde ir – nē. Dzīvojam ne tikai pārstrādāšanās, bet arī sasniegumu kulta laikmetā, kad jūtam spiedienu būt veiksmīgiem karjerā. Šo kultu lielā mērā baro arī sociālie tīkli, kur redzam, kā visiem citiem viss notiek, tādēļ "man arī tā vajag"! Šajā epizodē arī runājām par to, kuri ir uzskatāmi par cilvēka dzīves zelta gadiem. Ābeltiņas skaidrojumā tas ir vecums ap 40–50 gadiem, kad cilvēka pašapziņa ir visaugstākajā punktā. Tomēr ir kāda interesanta pretruna – šajā vecumā cilvēki ir arī vismazāk apmierināti ar savu dzīvi. Kādēļ tā? To visu un daudz ko citu klausies raidierakstā! ► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv". "Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstus Vairāk
- L
February 25 · 51 min«Formā!»: Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs – par ekstrēmām situācijām un vīrišķību #23
<p>Pirms 10 gadiem Oskars Špickopfs kopā ar domubiedru Mareku Dombrovski ziemā sarīkoja pārgājienu tēviem un dēliem. Sākotnējā iecere bija sarīkot kopīgas aktivitātes tēviem ar saviem dēliem. Ar laiku šī ideja pārtapa arī par izdzīvošanas mākslas pasniegšanu, kur dažādās nometnēs tiek pasniegts, kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem. Tomēr nemainīga Izdzīvošanas skolas vērtība ir palikusi vīriešu pašapziņas uzlabošana.</p>
- L
February 18 · 58 min«Formā!»: Eiropas Parlamenta deputāti Mārtiņš Staķis un Rihards Kols #22
Eiropas Parlamentā citu valstu deputāti ar pārsteigumu uztver to, ka divi Latvijas deputāti – Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") un Rihards Kols (Nacionālā apvienība) – dienē Zemessardzē. Daļai kolēģu došanās uz militārajām mācībām reizi mēnesī liekoties kas pilnīgi neaptverams. Taču latviešiem tas palīdz Briselē labāk paskaidrot drošības situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā. Staķis un Kols viesojās jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. Abi politiķi Zemessardzes dienestā pavadījuši jau vairākus gadus. Staķis ir daļa no zemessargu aprindās dēvētā "pirmā Ukrainas iesaukuma" jeb lēmumu pievienoties dienestā pieņēma pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Savukārt Kols, kura ģimenes ceļojuma dēļ atlikto iestāšanos Zemessardzē savulaik aprakstīja vairāki mediji, dienestā pavadījis jau 8 gadus. Arī tagad, pildot Eiropas Parlamenta deputātu pienākumus Briselē un Strasbūrā, abi turpina doties uz mācībām. Regulārs mācību apmeklējums izsaucis pārsteigumu kolēģos Briselē, taču abi deputāti uzsvēra, ka dienests Zemessardzē palīdz labāk Eiropas Parlamentā skaidrot Latvijas un reģiona drošības situāciju. "Parlamentā, kad es stāstu saviem kolēģiem, ka es braucu katru mēnesi uz militārajām mācībām, viņiem tas ir kaut kas… kā tas vispār ir iespējams? Es darbojos Drošības un aizsardzības komitejā, un tas [Zemessardze] iedod milzīgu svaru runājot ar pārējiem par to, kā ir," pauda Staķis. Tam piekrita arī Kols, norādot: "Izskatās, ka austrumu flanga valstīm nav ilūziju par to, kāds apdraudējums pastāv. Pārējie paši skatās uz savām sabiedrībām – cik tās ir gatavas, noturīgas un apmācītas –, un Latvijas Zemessardzes piemērs ir tāds pozitīvs piemērs uz kopējā fona plašākā Eiropā. Piemēram, man itāļu kolēģi jau teikuši, ka plāno vizīti uz Latviju, lai iepazītos ar Zemessardzi, vispārējās valsts aizsardzības konceptu." Pēc nepilniem diviem gadiem Eiropas Parlamentā Staķis novērojis, ka Baltijas valstu, Polijas un Somijas pārstāvji "aizsardzības un drošības jautājumos ir absolūti viedokļu līderi parlamentā". Un būšana daļai no valsts aizsardzības sistēmas Latvijā palīdzot vēl labāk noformulēt pozīciju drošības jautājumos. "Pirms diviem gadiem Eiropā nebija sava [aizsardzības] komisāra, bija neliels finansējums Eiropas drošības fondā. Šobrīd ir komisārs, pastāvīgā komiteja, ir radīts plāns – Eiropas Komisijas Baltā grāmata –, ko mēs darīsim piecos gados, tad ir [finanšu instruments] SAFE, kas pasaka, kā mēs par to samaksāsim, un jau tagad Latvija šos līdzekļus sāk apgūt," līdzās vēl citiem aizsardzības jomas finansēšanas instrumentiem minēja Staķis, uzsverot, ka, viņaprāt, Eiropas Savienība patiesi izvirzījusi aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm. Vienlaikus Latvijas eiroparlamentārieši novērojuši, atsevišķi citu valstu deputāti arvien neizprot Krievijas radītos draudus Eiropas Savienībai. "Arī lielākajās politiskajās grupās ir tādi, kas cer, neraugoties uz kādu birku uzliek [Krievijas un Ukrainas] miera sarunām, mēs tūlīt atgriezīsimies [pie kādreizējām attiecībām ar Krieviju]. Var redzēt tiešām neadekvātas un mulsinošas rīcības – vai tiešām joprojām nesaprot? Bet tur jau ir cita domāšana – "esam tālu no frontes", "labi, atzīstam, ka austrumu flangam ir jāpalīdz"," atzina Kols. Vairāk par abu Eiropas Parlamenta deputātu iemesliem iestāties Zemessardzē, nožēloto un iegūto dienestā, kā arī Eiropas politikas veidošanu var klausīties "Formā" 22. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
February 13 · 1 hr 14 min«Uz visiem 100 pēc 40». Ēdiens pusmūžā un uztura modes kliedzieni #17
Ja nepiedomājam par to, ko ēdam, pusmūžā tas ir jūtams krietni ātrāk, jo īpaši sievietēm, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja uztura speciāliste Eva Šmite, ar kuru kopā mēģinājām saprast, kas šajā vecumposmā jāņem vērā un kā neapjukt pasaulē, kur modes kliedzieni skar arī uzturu. Daudzi uzturu saista galvenokārt ar ārējo izskatu un svara kontroli, un nereti tā ir lielākā motivācija kaut ko mainīt savos ēšanas paradumos, taču patiesībā tas, ko ēdam, atstāj lielu ietekmi arī uz mūsu veselību. It sevišķi pusmūžā. Par to, ko vislabāk ēst pusmūžā, bet ko labāk atstāt veikala plauktā un kā orientēties uztura modes kliedzienu pasaulē, uzzināsi šajā epizodē. ► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv". "Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstus Vairāk
- L
January 31 · 59 minRīkotāju olimpiskie miljardi un vājais mugurkauls; spilgtais hokejs un karognesēji. LSM sporta raidieraksta epizode #2
<p>Sportisti sapelna miljardus Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, bet finanšu kompensāciju par dalību spēlēs nesaņem. Rīkotāji arī pelnījuši kritiku par agresorvalstu sportistu iekļaušanu Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs.</p>
- L
January 28 · 42 min«Formā!»: Jānis Bloks – negaidīti atrast jaunu dzīves aicinājumu Zemessardzē #21
Jānis Bloks, līdzīgi kā lielākā daļa zemessargu, ceļu Zemessardzē uzsāka, paralēli dzīvojot savu ierasto dzīvi. Par militāro vidi un dienestu pirms iestāšanās Zemessardzē viņam nebija zināšanu, taču pievienoties mudināja vēlme izkāpt no komforta zonas un iemācīties to, ko citādāk nevarētu. Zemessardzē viņā uzvirmoja jauns dzīves aicinājums – pēc gara ceļa līdz leitnanta pakāpei viņš nu kļuvis par Studentu kājnieku bataljona jaunāko virsnieku. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. Zemessardzē iegūt dienesta pakāpi kurš katrs nevar. Tam jāvelta papildu laiks, lai apgūtu ne tikai praktiskās iemaņas nedēļu nogalēs, bet arī teorētiskās zināšanas. Proti, jāstudē Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, un Jānis Bloks spēra šādu soli, jo Zemessardzē atklāja jaunu dzīves aicinājumu. "Sākumā mērķis bija – es noteikti gribu iemācīties to, ko nekad neesmu mācējis. Piemēram, orientēties pēc kartes – kā tad tas militāri notiek? Un teikšu godīgi – tas diezgan labi aizrāva. Tas veids, kā tevi apmāca. Tā struktūra. Tu saproti, ka tas ir kaut kas pilnīgi cits, nekā tu esi domājis. (..) Pakāpe ir tikai simboliska. Pēc būtības nozīme ir tam, kas tev galvā notiek, un cik daudz zināšanu tu vari atdot uz leju. Līdz ar to, kā tu atbildēsi par cilvēkiem," par savu ceļu jaunākajā "Formā!" epizodē saka Jānis Bloks. Viņš, tāpat kā bataljons, kurā dien, izceļas ar augstu apmeklētību Zemessardzē. Kas ir tās noslēpums? To klausies raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
- L
January 26 · 58 minViskuplākā Latvijas delegācija, medaļu cerības un olimpiskā hokeja šarms. LSM sporta raidieraksta epizode #1
<p>Uz Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm dosies vēsturiski lielākā Latvijas delegācija – 68 sportisti, bet lielāko vērību jau izpelnījusies valstsvienības dalība hokeja turnīrā. </p>
- L
January 23 · 54 min«Uz visiem 100 pēc 40». Olšūnu sasaldēšana – kas tas ir? #16
Onkoloģijas pacientēm, kurām ārstēšanā nepieciešama ķīmijterapija, olšūnu sasaldēšanu jau kādu laiku apmaksā valsts, taču par saviem līdzekļiem šāda iespēja ir arī sievietēm, kuras bērniņa laišanu pasaulē nolēmušas atlikt uz priekšdienām. Kas par šo metodi ir jāzina, un kādēļ tā nav apdrošināšana ar garantētu iznākumu? To "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja, ginekoloģe un reproduktoloģe Natālija Bērza. Kādos gadījumos sievietes Latvijā izvēlas šo metodi, un līdz kuram vecumam to ieteicams darīt? Cik ilgs ir šis process, un ar ko jārēķinās? To un daudz ko citu raidierakstā skaidroja ārste. "Bieži vien priekšstats par to, kā tas notiek, atšķiras no realitātes. Kāpēc atšķiras no realitātes? Tāpēc, ka, pirmkārt, mums ir jāpārrunā, kāds ir olšūnu skaits, ko mums vajadzēs, lai mēs iegūtu vienu dzīvi dzimušu bērnu. Un šis skaits ir aprēķināms kalkulācijās," sacīja ārste, norādot, ka aprēķins lielā mērā balstās uz sievietes vecumu. Ārste savā ikdienas praksē satiek arī pārus, kuriem pašu spēkiem neizdodas tikt pie bērniņa, tādēļ viņai ir ko teikt pretī nereti dzirdētam ieteikumam "atslābt, un tad viss notiks". "Tas, ka mēs atslābstam un aizbraucam uz retrītu uz Bali, sliktu spermu nesalabos. Tas, ka mēs atslābstam, nesalabos mūsu necaurlaidīgos olvadus," norādīja ārste. ► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv". "Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstus Vairāk
- L
January 21 · 55 min«Drošības barometrs»: Vai Trampa centieni iegūt Grenlandi nozīmē NATO beigas un kad Ukrainā iestāsies miers?
ASV prezidents Donalds Tramps arvien uzstājīgāk pauž vēlmi pārņemt Grenlandi un pat solījis ar jauniem tarifiem vērsties pret tām Eiropas un NATO valstīm, kas stāsies viņa mērķim pretī. Tas savukārt radījis bažas par alianses stabilitāti un nākotni ļoti bīstamā laikā – Ukrainā joprojām turpinās karš, turklāt vēl nav apdzisušas nemiera liesmas Tuvajos Austrumos. Ģeopolitikas pētījumu centra jaunākajā apskatā par aizvadīo ceturksni liela uzmanība pievērsta gan šiem jautājumiem, gan arī Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanai, vēl nepieredzēti plašajiem protestiem Irānā un tam, kā šīs ģeopolitiskās svārstības ietekmē drošību ne vien Eiropas Savienībā (ES), bet arī Latvijā. Plašāk klausies un uzzini LSM.lv sarunā ar vienu no "Drošības barometra" autoriem, Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu. Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.